gelb – dzeltens

Šo nedēlas nogali pavadiju Kuldīgā.

6dienas rītā izbraucot pāris stundas pirms starta tur pasēžot, atbalstot izlases puišus un meitenes arī es iegāju mežā. 

Man liekas, ka neviens pēc distances veikšanas nebija tāds, kas teiktu jā, es noskrēju patiešām labi. Visi kaut nedaudz, bet kaut kur norakās. Arī es biju viens no tiem. Rezultātā nepilnu 7km distanci veicu 1:13:40. Laiks gaužām bēdīgs, bet pamanijos pat apsteigt pāris izlases puišus. Bet manuprāt šis mežs nebija tas, kur sacensties ar izlasi. Šeit varēja gadītis pilnīgi viss. Pat tas, ka es paliku 3.vietā.

Vakarā sprints. Noskrēju nu tā ar kļūdām (arī pamatīgām), bet paliku 2.vietā. Abas pārējās pjedestāla vietas aizņēma čaļi no S-pēterburgas. Nu labi, vismaz tagad esmu izvirzijies pat sprinta ranga galvgalī !

Vakaras izpriecas šādas un tādas ar Ivaru, Pauliņu u.c. koriem.

No rīta pamodināti by mazie mežoņi un neko darīt dodam uz rimčiku pēc paikas. 

Paēdām, uzspēlējām minimāli bumbu un laidām uz centru. Paskatijāmies stafetes un devāmies uz startu. 

Startā, kad mani sauc iekšā konstatēju, ka idents un kompass ir mašīnā. Nu FAIL nu jāmauc pakaļ 1.2km. Diezgan izbesijos, bet tomēr devos distancē. Uz pirmo punktu 22minūtes. Nu jā. Lai nu kā pie 5 punkta sāka anormāli sāpēt galva un nespēju normāli ievilkt elpu. Nolēmu distanci neturpināt un devos uz finišu. Vismaz nobliezu finišu – bad idea ! Sirds neizturēja, saulesdūriens or something, bet kaut kas ar mani šodien nebija kārtībā. Lai nu kā pēc finiša nedaudz atpūtos un devos mājās.

Jā, starpcitu Beātai šodien ir dzimšanas diena. Ceru, ka viņas māte būs iedevusi viņai manu mazo pārsteigumdāvanu… Lai nu kā tikko visi esam beiguši smirdēt un dodam pie Beātas svinēt !

peace

peace..

Šodien biju pirmo reizi ar savu suni(Neru) treniņā. 

Tas bija tiešām liels pārbaudijums. Līdz mežam bija jātur stingri saitē, lai neizraujas. Kad bijām aizskrējuši līdz mežam nedaudz dziļāk palaidu vaļā. Viss normāli līdz skatos un suņa nav ! Nu ko skrienam tālāk. Skrienot atpakaļ šī sauļojas pie ceļa un gaida mani. Diezgan reāli jā. Lai nu kā uztraukums bija.

Vēl šaize, jo jau kuro reizi man pietrūkst tas slavenais viens punkts līdz nākamajai atzīmei ! Šoreiz Latviešu valodas eksāmenā man ir 6. Galīgi neesmu apmierināts, bet ko darīt ? Vairs jau nekas nav labojams, un ja godīgi tad arī nemaz nevajag, jo skola man nākotnei ir sagatavota !

coldplay

Turpinu klausīties Coldplay jaunislaisto koncertu ierakstu albūmu ”LeftRightLeftRightLeft”. Puikas tiešām māk spēlēt uz emocijām. Ja jau no ierakstiem ir tādas izjūtas, tad tur būt varētu būt mirklis no paradīzes…

Uzdāvinat lūdzu kāds man biļeti uz kādu no iņu koncertiem. Uz tiem domāju gribētu aizbraukt lielākā daļa, ko pazīstu. 

Vēl tikai 15dienas līdz manam izlaidumam un 28 līdz es būšu kļuvis vēl par vienu gadu vecāks.

Bet pagaidām čau ! Turpinam trennēties(lai gna vairs nezinu kam) un klausīties Coldplay…

Nu tā esmu uzrakstijis pirmo eksāmenu savā mūžā. Nevis ieskaiti, bet eksāmenu. Visi bija glīti ģērbušies, pat uz ko tādu nebiju cerējis. Ieveda un parādija visiem mums vietu, kur jāsēž. Likās nu baigi nopietni.
Bet tā nebija…

9oo sākās pirmā daļa, kas sastāvēja no rakstīšanas un lasīšanas uzdevumiem (kopā 5 a4 lapas). Tam mums bija dots laiks gandrīz 2 stundas ! Jau no sākuma man tas likās šausmīgi daudz. Tad kādas 5minūtes pasēdēju, pavēroju situāciju un ķēros pie darba. Pats darbs nebija īpaši grūts. 9.57 pēc mana laika es jau noliku pildspalvu un biju visu pabeidzis. Tātad veselu stundu ātrāk cik bija dots. Tā kā iepriekšējā vakarā nedaudz aizsēdos pie filmām gribējās gulēt – arī tam laiciņš bija. Par laimi ilgāk par 30min man nebija jāsēž bezdarbībā un mūs palaida. Nu ko atkal gandrīz stunda līdz nākamajai daļai. aizgājām uz Narvesenu šo to iekost un devāmies atpakaļ.

Nākamā daļa – domrakasts. Dotas 3 tēmas es paņēmu liekas to pašu, ko lielākā daļa : Internets, tā priekšrocības un draudi (vai kaut kā tā). Bija arī viens cits temats, bet šodien man galīgi nestrādāja uz emo domāšanu tādēļ to nepaņēmu. Nu jā neliels pārspriedoms 250-300 vārdu apmērā. Pēc 27min jau esmu beidzis. Bet man neļauj iet prom. Nu tā es nosēžu vēl 30minūtes un tad beidzot tieku brīvībā – pat sāka dibens no sēdēšanas sāpēt.

Nu tā un tad vēl vairāk kā 3 stundas līdz runāšanas daļai. Nu ko ejam pie manis ? Ieejam veicītī paņemem kaut ko garšīgu un maucam pie manis.  Te pavadam tās 3 stundas smejoties bezjēgā, spēlējot cs un ko vēl ne.. Ejam atpakaļ uz skolu. Vaajdzētu sākties visam 15os, bet pirmais no klases iegāja tikai 15.30. Nu tā un es esmu tikai 5pāris, kas ies iegšā. Nu labi, pa vidam arī smejamies un čakarējam cits citam dzīvi. 

Pienāk mans laiks. Ieeju diezgan viegli gāja – nostāstiju visu kā gribējās. Nebrīnīšos ja būs maksimālais punktu skaits ! 

Nu jā, un tagat beidzot esmu mājās. Rezultāti būšot rītvakar varbūt nedaudz ātrāk.
Kā būs ? Nezinu… pieņemu, ka varētu būt daudz neuzmanības kļūdu, bet nu ceru un kārtējo 7 , varbūt nedaudz labāk.

Bet kas ir pats svarīgākais un foršākais – tagad līdz nākamajam eksāmenam ir gnadrīz nedēļa. Tas nozīmē ir tieši 6 dienas, kurās varu darīt ko tik sirds kāro. Nekur nav jābūt, nekas nav spiests, nekas nav liegts. Tas ir forši !

Rīts sācies ar zvanu no Dāvi, ka pēc 20min jau būšot pie manas mājas. Es protams uzreiz no gultas augšā un ātri krāmēju mantas. Jau pēc 12min viņš zvana atkal un jau ir lejā. 

Panika, jo mātei nav skaidras naudas…

Nu labi, ieskaitīs, bet tad jau atkal problēma ar bankomāta atrašanu pa ceļam. Nu nekas, ja vajadzēs aizņemšos.

Tā kā izbraucām ātrāk kā paredzēts saprotami nācās nedaudz gaidīt Edgaru benzīntankā.

Laķis atbrauca ar savu sarkano raķeti, kurai uzlikti jauni diski. Dīvaini, jo viņš teica, ka tādi esot bijuši jau pagāšgad, bet kur tādā gadijumā biju es ? Neko tādu neatceros. Nu labi vienalga…

Savācam Ivaru Berzkrogā un tur arī Staķikā atrodam, kur izņemt naudu. Lielie prieki varēju nopirkt saldējumu.

Braucot nedaudz apjūkam at starta vietas meklējumiem, bet pāris zvani un jau esam klāt – kaut kādā karjerā.

Pirms dirstances tradicionāli neliela apsveicināšanās ar apkārtējiem, saderēu ar Dāvi uz saldējumu, ka viņš būs pirmajā trijniekā. 

Startā esmu daudz ātrāk kā bija nepieciešams. Nīkstēju kādu pus stundu.

Uz pirmo punktu za to pirmais laiks grupā . Ieva var būt laimīga.

Pēc tma distancē gāja dažādi. 

Ivars panāca pa 4min, bet tikai uz 12punktu. Tad abi vilkām un jau uz 13 bijām noķēruši Dāvi, kurš startēja 8min pirms manis , un vēl kādus 5 cilvēkus aiz viņa ! 

Rezultātā visi ”nesāmies” līdz pēdējam punktam.Dāvim protams ātrāks finiš, bet ko tas dod, ja viņš man ieliek 3sec, ja uz pēdējo punktu zaudē 15 ? 

Nu lai vai kā domāju, ka noskrēju labi. 

Rezultātus redzot skatos no apakšas… Redzu Dāvi 9vietā. Esmu zaudējis saldējumu. faak..  Skatos tālāk, bet sevi neredzu… Mani pagrūz tālāk. Pagrūstos, jo pie tim ir diezgan liela burzma. Un esmu trešais – YES… vienkārši ideāli priekš manis ! Bet tālāk velkot paralēles uz rezultātiem.. Valters man ieliek 1 SEKUNDI !!! 

Nu nē nu common ne jau vienu ! 

Nu jā, bija daudz vietu, kur es to vienu sekundi varēju atstāt… Bet domāju, ka arī viņam tādu vietu netrūka.

Lai nu kā domāju, ka rangā dabūšu kādus > 90 punktus, un tas liekas pat varētu būt viens no maniem labākajiem rezultāties vispār…

Skumji, bet fakts. Neesmu es bijis nekāds dižais skrējējs diemžēl..  

Stulbi, ja visu ziemu kaut ko dari un tomēr neko nevari citiem parādīt…

Pēc pēdējā zvana skolā aizlaidos pie Dāvi uzskriet treniņu. Tajā liekas paliku pie Dieviem. Sagaidijām Edgaru un ar Polo devāmies meklēt Dāvim Dāvanu. Pirmā pieturvieta Latvijas Nacionālā Opera – savācam Ivaru un Beātu. Visi laimīgi dodamies uz Molu. Nopirkām visādas saldas mantiņas Dāvim. Mūs 3 izmeta ārā centrā un Edgars ar Beāt devās palīdzēt Jānim rīkot nakts treniņu. Protams iegājām iekost McD. Nopirkām vēl šo to un devāmies uz Babīti. Vilcienā pāris prikoli ar meitenēm, kas sēdēja blakus un jau mūsu pietura. Uzcepām picu, uzspēlējām pokeru, pāris aliņi un kāda stunda bezcerīgas nīkšanas un jau plkst. gandrīz pusnakts un šie 2 beidzot ierodas. 

Varam sākt īsto balli. Tequila tequila…

Daudz poker’s, daudz smieklu, daudz Guns’nRoses, arī Tequila pietiekami..sākumam. 

Labs pasākums, laba kompānija, ideāla nakts, sportistu brokastis un esmu jau mājās.

Sen nebij bijis tāds 6dienas rīts. Iespējams tas arī bij tas, kas pietrūka…
Godam Dāvis iesvētīts saldo kārtā.  Saldie 16…  Labākie gadi mūžā.

Sakarā ar dižķibeli Latvijā un pasaulē savus 16 pārceļu uz nākamo gadu !

aa un beidzot līdz manim nonācis man uzvalks. Tagad esmu šiks ne pa jokam !

 Šobrīd nenormāli nāk miegs, jo liekas esmu gulējis labi ja kādu stundiņu… Iespējams pat vēl mazāk. Lai nu kā es eju gulēt 

peace dudes !

Ir pagājusi pēdējā skolas diena un stunda man mācoties Tukuma 2. vidusskolā. Tik daudz emociju, piedzīvojumu un visa kā ir bijis šajos 9 gados, kurus tur esmu mācijies. Vēl tikai 5 reizes man tur nāksies būt kā šīs skolas iedzīvotājs. Lai vai kā negribētos, bet tomēr nākas atzīties, ka šī skola man ir mīļa un paliks atmiņā. Kā būs Āgenskalnā kas zin.. Iespējams labāk, iespējams ne… Laiks rādīs. 

 Šodien bija pēdējais zvans 12. un 9.klasēm. Arī es tur biju. Saņēmu uzslavu no direktores par skolas un rajona aizstāvēšanu gan sportā, gan mācībās. Prieks, ka manas zināšanas un varēšanu arī novērtē !
Lai vai kā saņēmu arī visu klasesbiedru bildes albūmā. Beidzot. Šī diena pagaidām iesākusies ļoti labi, par spīti nelabvēlīgajiem laika apstākļiem.  Cerēsim, ka uzspīdēs saule.

Labi, es skrienu uz vilcienu un braucu pie Dāvi skriet un vakarā ballēties !

ČAU!

Nu tā esmu uzrakstijis jau orto ieskaiti šogad. Kur ? Dabaszinībās.

Bija pat vieglāk  kā biju cerējis. Vakar pārrunāju ar Beātu iepriekšējā gada abus variantus – daži uzdevumi ļoti līdzīgi.

Vēl jo vairāk labi,  jo mani nosēdināja tā, ka varu pārredzēt visus, kas raksta manu variantu(to īpaši neizmantoju, jo pats gandrīz visu zināju) Pie reizes vel lucio varēju palīdzēt, kas sēdēja aiz manis.
Bija vairāk vai mazāk no visa. Pētnieciskais darbs fizikā – easy

Kā uzrakstiju ?  7… viens punkts līdz 8. Biju cerējis uz kaut ko vairāk.

Zinot kā gāja man tad pieņemu, ka Beāta uzrakstīs vismaz tikpat labi kā es un es dabūšu no viņas kārumu !

Lai nu kā ir labi !

Pēc ieskaites biju atsēdēt pāris stundas.  Nopelniju kārtējo reizi pokerā pusdienas. Un pēdējā vizuālās mākslas stundā(vispār) bija jāiet ārā fotogrāfēties. Bildes saņemšot katrs, kas bij ieradies, sev izlaidumā kā dāvanu no skolotājas. Dīvaini vai likumsakarīgi, bet ar Robi bijām vienīgie zēni, kas bija pēc ieskaites uz kādu 

Un tad vel šīs dienas vis vis gaišākā ziņa – zvans no Beātas…

Runas par un ap ieskaiti un sarunas beigās pajautāju viņai par rezultātiem…

Ir jā.

Un kā ?

Nu tā nu Dāvis tika…
Un es ?

nuuu… (pauze)  PROTAMS !

aaa… tik ideāli…

Nākamgad gan es, gan Dāvis esam Āgenskalna Valsts ģimnāzijā! Tik ideāli. Tagad tāds atvieglojums. Burtiski kā akmens no sirds… aaa… emocijas sprāgst ārā uz visām pusēm. Gribas kliegt un pavēstīt visai pasaulei savu prieku. Tas tiešām ir neizsakāmi… vienkārši ideāla diena.

Jāsāk jau domāt kur un ar ko dzīvot !

Paldies Beātai un viņas mātei, ka palīdzēja mācīties. 

Viss ir tieši tā kā Tu vēlies !

peace dudes…

Kā jau visiem zināms šodien visi Latvijas 9.klašu skolnieki plkst. 9.00 pulcējās klasēs lai rakstītu sporta ieskaiti.
Kā es uzrakstiju ? Labi.

Nebija pārāk grūti kā jau tika gaidīts. Īpaši neko nebiju lasijis – vienu reizi ātri pārbraucu pāri visam un vsjo.

Atzīme ?

7 , bet mani tas pilnībā apmierina !

aa un by the way rezultāti par iestājeksāmenu ir apkopoti, bet sarakstu vēl vajagot tikai apstiprināt – tā man ziņo Beāta !

you got to risk it to get the biscuit !

Pēc iepriekšējā vakara Eirovīzijas(tā arī līdz galam nenoskatītas) un vēl šādiem tādiem priekiem ar Dāvi cēlāmies un ēdām čempionu brokastis – auzu pārslu putru.

Bijām Rīgā un pirmā pieturvieta protams bija McD. Ups. Manāma rosība uz maratonu, visi tam ļlti gatavojās. Varbūt tomēr piekāšam mačus un braucam uzskriet vai vienkārši skatīties pa TV? Ideja laba, bet izpalika. Gājienā uz norunāto vietu manijām betmena kungu. Novēlējām, viņam veiksmi skrienot. 

Sagaidijām Māri, Mārtiņu un Ivaru devāmies uz mačiem. Tur bijām vieni no pirmajiem. Miegba trūkums manāms. Pēc Beātas morāles, ka esmu pārāk pesimistisks par skolu un tātad arī visu pārējo devos uz startu. Startā man bij jāstāv bedrē! Galīgi not cool. Jau uz 3KP kļūda, kas maksāja vilkšanos līdz pat skatītājam pārējiem astē. Pēc skatītāja noskrtēju labi un pat pamanijos iznākt pirmais. Aptuveni pēc 30-40sec iznāca Emīls. Liels prieks par viņu. 

Viss pesimisms zudis līdz ar distancē pavadīto laiku. Tā ir laba sajūta. Arī Beātai par to prieks. 2.etapu mums gāja šoreiz arī Ivars, bet P. Labi noskriets līdz skatītājam (aptuveni 20sec. aiz Toma), neliela kļūda pēc un zaudējam 2min. Nu nekas, Dāvis padarīs savu ! Piedodiet, bet neskatijos kā Dāvim iet un tādēļ pamaniju tikai, kad Valters jau bija finiša koridorā un skrēja pēc uzvaras. Pēc minūtes tur atradās arī Dāvis.
Jūtos kā itkā būtu nedaudz iegāzis komandu.  Lai nu kā uz mājām atvedu sudraba medālu un Rīgas vicačempiona godu. Un protams nedrīkst aizmirst par RSP dvielīšiem. Tā tāda neliela pašreklāma klubam ar Ķīnas starpniecību!

Joprojām ar nepacietību gaidu iestāšanās beidzamos sarakstus !