gelb – dzeltens

Izbraucām laikam nedaudz par vēlu, tādēļ nokavējām gan kluba bildes uzņemšanu, gan startu pirmajiem etapiem.

Zinot, ka esam 2.etapi un pulskens rādija nedaudz pēc 11iem tas radija nelielu uztraukumu. Kā izrādās Dāvis nemazneesot zinājos, ka viņam arī ir 2 etaps. Domāja, ka 4. Aptuveni 11.15 bijām sacensību centrā, aši atradām random car, kur pārģerbties, dabujām Nr. un nedaudz ielsildijāmies. Tā lūk arī mūsējie nāca ārā. 2.(mana) komanda pat pirms pirmās. Atbildība līdz ar to vēl lielāka. Jau distances sākumā jutu, ka varu skriet ātri un to arī izmantoju. Uz daudziem punktiem gāju tā – gan jau šeit būs, un tā arī bija. Nedaudz paveicās arī man. Purvā gan man negāja tik ātri un kurš gan var atrast mazu pļaviņu paša purva malā, kur nav pie kā piesieties ?! Tur arī atstāju svarīgās minūtes un mani noķēra daudzi, arī Ivars. Skrienot uz pēdējo punktu maniju pretīm lidojošo Dāvi . Sapratu, ka esam panākti. Tomu nācās nedaudz pagaidīt, bet nekas, joprojām bijām priekšā daudzām komandām. Otro etapu veicu vēl ātrāk un tas atmaksājās. Arī taktiku nemainiju un arī tā nepievīla. Punkti ganrdrīz paši nāca virsū. Pie distances pēdējiem punktiem jau maniju Ivaru, bet nu finišā nācās abiem gaidīt un nu domāt, kura no RSP komandām iznāks pirmā – mana(2. Toms) vai Ivara(1. Dāvis).  Tā nu Toms jau bija klāt un nodevām stafeti tālāk. Kā izrādās Dāvis bija smagi kļūdijies un zaudējis daudz laika kartes neprecizitātes dēļ. Nu neko darīt.
Es priekš sevis noskrēju labi. Ātri. Beidzot varēju pavilkties. Kļudas arī nebija pārāk daudz. Tā nu pēc distances sāka līt, kas manāmi apgrūtināja pārģērbšanos. To izdarot pastaigāju apkaŗt, patērzēju ar Jāni, Zigi, Rihardu un pārējiem un pārsteigts uzzinu, ka mana komanda ir noņemta. Nu bāc! Bet nu es pie tā neesmu vainīgs un arī nevienu nevainošu. Gadijās. Tas nemaina, ka noskrēju labi un esmu ļoti apmierināts ar sevi.  Rezultātus gan neapskatiju, tik zinu, ka uzvarēja Saldus.

Nolēmām stopēt, lai ātrāk tiktu mājās. Uznāca lietus un paslēpāmies no tā pie Reiņa. Lietus nedaudz norimis gājām stopēt.  Pirmā mašīna – BMW M5 ar meiteni pie stūres. Žēl, ka tik līdz Baldonei, jo ar viņumēs būtu tikuši ātri līdz Rīgai. Seat Leon nākaimais, ar kuru arī tikām līdz Rīgai. Pie stūres meitene no LNT ziņām, kura nemaz neko nezināja par stafetēm. Tā nu mēs viņai nedaduz paskaidrojām kas un kā. Izkāpām pie Akmens tilta un devāmies taisnā ceļā uz McD. Pāris burgeru par rezultātiem. Caurgājām GC un bijām stacijā. Nejauši uz perona sastapām jau pieminēto Rihardu. Acīmredzot arī Silva tikusi ārā no meža. Brauciena laikā pačatojām un izdomāju izkāpt Ķemeros. Ietestēju 2 jaunās 400W tumbas – man arī tādas vajag ! Babītē jumtu norautu. Jā, šo un to un esmu mājās. Nekādu īpašu plānu, tik rīt uz Rīgu pēc drēbēm un shoes un viss. Tad jau arī vasara būs beigusies. Kā nu kuram, bet tā nu būs…

Paldies Jānim, par sagatavoto treniņu. Tas bija vajadzīgs, lai atsvaidzinātu prātu, ko var uztaisīt tepat piemājas kartē. Tikai vajag apņēmibu. Un jā, ceru, ka Liene ātri pārnāca mājās…

Galvā tāda kā kamera. Visu filmēm, bet attīt atpakaļ un paskatīuties nevar. Neko neatceros un mūždien saputrojos. Dažas lietas nu ir skaidras, bet daudzām citām vēl lielāks ķīselis šobrīd.

Visam vajag laiku… laiku, kas man tagad ir ļoti maz. Tāpat kā visiem pārējiem. Nezinu kur kurais nosvīdis. Cits vēl alpos, cits Talsos pabijis, cits tepat Rīgā vai Tukumā.

Lai nu kā tas nemaina faktu, ka skola ir tepat tepat. Rīt vēl lielies darbi pa mājām, tad jau stafetes un jaunnedēļ jādod uz Babīti un redzēs kā ies jaunajā skolā. Cerēsim uz to labāko.  Un arī, ka prāta ”aptumšošanās” neko diži neietekmēs… Tā vienkārši notiek un jādzīvo jau laikam tālāk, lai kā arī to negribētos atzīt.

Beidzot esmu atpakaļ no brauciena.
Brauciens iesākās ar 20h nonstop driving’u līdz Ungārijai. Bet ar mums bija vīri no ”Cobra-11”.

Diezgan neērti aizbraucām, taču nonākot tur sapratām, ka šeit būs patiešām karsti !

Tā nu cepāmies un skrējām dienās. Ballējāmies un iepazināmies ar aizvien jauniem cilvēkiem vakaros. Daudz un dažādu joku, daudz smieklu un smaidu. Nenoskrēju īpaši labi, bet neesmu sarūgtināts ar rezultātu, jo ir lietas, kas tās atsver. Daudz garastāvokļu maiņu, daudz labu un sliktu lietu. Cerēju, ka būs vieglāk, bet nav.

Pamēģinājām arī kas tas par zvēru Mobile-O. Noteikti to atkārtosim! Palikām 4 vietā. Diezgan labi.

Pa vidu vēl pagriezu nedaudz potīti, bet tagad jau ir daudz labāk.

Pēdējā vakarā Edgars izdomāja doties tālāk savā eurotripā uz otru eiropas pusi pie vecākiem. Viņam noteikti ies jautri, bet arī mūsu mājupceļš bija visnotaļ interesants.Jau tas, ka braucām 4 vai 5h ilgāk kā turp bija kaut kas.  Stulbie poļi, bet vēl vairāk spēja izcelties vienīgi our driver team. Tā nu uz robežas nostāvējām kādu laiciņu, līdz beidzot varējām doties. Nezinu kā viss izvērtās beigu beigās, bet tas noteikti paliks atmiņā.

īsāk. Bija karsts – nokūpinājāmies. Bieži pabijām veikalā. Vēlu gājām gulēt. Daudz piedzīvojumu. Neierasts ēdiens. Jauni cil’veki. Semīrs un Krānigs. Un RSP ir jauns bus!

Ai negribu iegrimt stāstos, neesmu īsti ne guējis, ne ēdis diezgan ilgu laiku so līdz vēlākam !

PS. Bildes būs vēlāk. dr.lv, facebook vai šeit nezinu, bet būs. so just be pacient !

Vēl pēdējā vakarā pirms izbraukšanas izlēmām piedalīties kārtējajā pokervakarā. Sen nebūts babītē. Domāts – darīts. ”Kam neveicas kārtīs veiksies mīlestībā” nu ja tā, tad man nekas nespīd. Vairākas filmas, nakts gājiens caur vietējo mežu pēc arbūza un pienāca laiks iet gulēt. Nakts ”talk show” ar mazmadaru un tā arī gulēt netika ieiets. Tagad vakarpusē to jūtu un smagi nožēloju. Nu nekas, viss gatavs un vēl ir lērums laika. Jānoskatās vēl kāda TopGear sērija un jādod pēc puikām un aidā uz Ungāriju !
peace. tiekamies pēc 10 dienām !
ČAU

Šis būs jau mans 50 raksts šeit. Cenšos ar katru rakstu būt kaut nedaudz oriģinālāks, nekā iepriekšējā un tos, kuri lasa kaut nedaudz ieinteresēt šeit atgriezties. Atbildība aug arī, jo ierakstot google manus iniciāļus pirmais, kas uzmetas ir tiešī šī saite.

anyway…

Pēdējās 3 savas šīsvasaras dienas tika aizvadītas Velntspilī. Atpūsties un sauļoties gan pie jūras nebija pat prātā. Biju aizbraucis nopietni papildināt savu o-skilu. Domāju, ka kaut kas pirms LČ arī tika darīts uz labo pusi. Treniņi daudz un dažādi. No bezgalīgiem pārskrējieniem pa latvju piejūras tuksnešiem līdz caurgājieniem caur ”zaļajiem”. Starp treniņiem izklaides bija visdažādākās. No tām visiecienītākā bija pokara spēlēšana. Protams arī nebeidzami joki, smiekli, spilvenu kaujas, sarunas ar tūristiem, geocaching un daudz citu interesantu lietu. Un tomēr gandrīz katru treniņu, gan rītu, gan vakaru manu prātu nomāca pāris domu…

Šoreiz gan neizplūdīšu sīkumos, bet man ļoti patika. Paldies Mārtiņam, Edagam un Ievai par šo nometni.

Jau pēc 3 dienām izbraucam…

darbi, darbi, darbi, darbi
un ar ģimeni kaut kas tur ar bij !
Rīt nometne. Redzēs kā ies.

3dienas vakarā aši pametot domu, ka gribētos kādu pokervakaru tā arī notika – jau 4dien.

Diena iesākās nenormālā steigā. Tik daudz kas jāizdara, bet tik maz laika. Darbus pieveicu, pie friziera biju, vilcienu nokavēju – viss pagaidām gāja labi. Slokā pārsēdos Polo un dodam tālāk uz McD. McFlurry’i un burgeri pie rokas varam doties. Jātiekas vakarā – vai 19 ir jau vakars ? NĒ ! Vakars esot ap 21. Tas tā, lai nākotnē mēs zinātu…

Dīvaini, bet es biju pirmo reizi pie Ances. Biju bijis pie viņas vecākiem ”blakus mājā”. Rimi saprotam, ka Colai ir nenormāls uzcenojums. Sapērkam visādus shitus vakaram. Savācam Ivaru, kurš no ”Madonas” atvilcis. Esot bijis gandrīz labi. Ja vien viņa patiktu…

anyway drīz pievienojas Madara un Toms un viss sākas. Esam godprātīgi nopelnijuši sev ”Carlsberg” kāršu kavu.

Žetoni sadalīti un aiziet. Kas to būtu zinājis, ka tas man ievilksies vairāk kā 3h ? Ik pēc kāda laiciņa atbira kāds, līdz mēs palikām ar Tomu. Patiešām interesanta spēle. Daudz labu roku izspēlēts, beigās tomēr izdevās izrauties no bankrota sliekšņa un pat paņemt uzvaru turnīrā.

Laikā kamēr mēs spēlējām Daži aizbrauca uz RIX pēc kāda senneredzēta feisa – Dāvis atgriežas no savām gaitām otrpus Baltijas jūras. Esot gājis labi.

Diemžēl pie pokera vairs neatgriezāmies. Čipši, Sprite un Hjū Grant’s tika likti galdā. Čipši un Sprite pazuda ātri, bet ar Hjū vēl jautri gāja ilgi. Tiešām čalis uz goda. Gandrīz tāds pats kā sers James.
so laikam ritot kādam radās doma aiziet uz VEFu. Domāts darīts un ap 1iem esam uz jumta jau kārtējai pamestajai rūpnīcai. Skaisti, bet tomēr bīstami. Mājupceļš pa sliedēm. Joki par vilcienu policiju u.c. stuff.

Konfektes no Zviedrijas arī tika liktas spēlēt kārtis. Sanāca sagrābties.

Zemūdeņu kari. Pēcāk arī kari pa istabu. Mantas mainija īpašniekus viena pēc otras. Stulbi joki, smiekli un dauzīšanās līdz 4iem.

Miegs maz. Ceālamies, paēdam, mēģinam sakārtot cik varam un dodam prom.

Nezinu, vai ar mani kaut kas nav kārtībā, vai kas, bet man likās, ka kaut kas pietrūkst. kaut kas svarīgs. Varbūt nojaušu kas, bet…

so jā, tā nu es jutos. Stulbi, bet ceru, ka drīz pāries…

Ivaru kkur izmetam, geo un esam atkal pie Edgara. Ūdens jūrā joprojām ir ļoti silts ! Pelmeņi un braucam mājās. Treniņš Tukumā, te gan ūdens ir aukstāks nekā jūrā. Vēl pie Dāvi uz laukiem nedaudz un esmu mājās.

Sapotu, ka man vasara ir beigusies. Diemžēl, bet tas jau laikam parādās tāds kā fakts.

Šīs brīvdienas strādāju, 1-3dien nometne. Labi, tad man ir 2 brīvas dienas – yeiy. Un tad jau ir Ungārija. Patie’’sam ceru, ka man būs viss, kas vajadzīgs. Un pēc Ungārijas es sāku gatavoties skolai. So jā, liekas, ka esmu norakstāms.

by the way esmu nenormāli noguris un neizgulējies. Bet rīt un visas brīvdienas jāstrādā so nekāda gulēšana nesanāks. Jāiet un jāguļ cik ilgi var !

peace out !

Nedēļas nogali esmu aizvadijis viens strādājot un trennējoties pa mājām. Pelnu naudu palīdzot pie mājas. Treniņi diemžēl vairs nesagādā to baudu, kas bij ziemā. Vairs nekas īpaši man nesagādā to baudu, kas bija kādreiz.  Zinu, kas man ir jādara, lai justos labāk, bet es to vienkārši negribu(un arī nevaru). Varbūt esmu pesimists, bet varbūt beidzot reālists. Dzīve nav roži dārzs. Augstāk kāpsi stiprāk sasitīsies.

Gaidu skolu. Varbūt tur mani sagaidīs kas jauns un interesants. Varēšu iziet no ierastā dzīves ritma. Gribas pamēģināt ko jaunu.

Vienkārši gribu, lai viss būtu labi.