
Jau pats 5dienas rīts iesākās nedaudz dīvaini, kas liecināja par to, ka diena būs tik tiešām jautra. Būtībā tā arī bija.
No rīta, kad mājās vairs neviena nav un Dāvis vēl šņāc devos pastaigā līdz šosejai, kur mani pa ceļam uz skolu savāca polo. Sākām ar 2 angļu valodām, kuras man gandrīz beidzās jau pirmajās 5min… Bet reāli vienalga, jo garastāvoklis pacilāts, un man bija jautri. Tā kā man bija jāpārstāv skola krosā man bija jāapmeklē tikai 3 stundas. Taču pēdējā stunda TĀ vilkās… anyway tiku prom, paēdu un man bija ļoti daudz brīva laika. Ko darīt ? Ejam uz 4tramvaju un vizinamies līdz galastacijām… cilvēku daudz un dažādu. Taču arī šajā ļaužu burzmā bija iespējas atpazīt kādu pazīstamāku seju. Arī kontroli satiku pirmo reizi. Parunājām ar viņiem. Atpakaļceļā atkal iekāpa tie paši un šoreiz laikam noticēja, ka mēs braukājamies apkārt.
Imantā ieradāmies nedaudz par ātru so redzējām mazo skrējienu. Tajā ĀVĢ nepadevīgi izcīnija pēdējo vietu. Papildus motivācija. Man tika iedots 3. etaps(no 12). Laime, kru Tu rodies ? Pēc pirmā etapa Artūrs burtiski izvelkt pirmo vietu un nodot tālāk stafeti. Meitene(atvainojos neatceros, kā sauc) mani tālāk palaida 4. vietā. Kājas vieglas, paskriet varu – nu ko tā arī darīšu. Pēc pus apļa biju jau priekšā. Pēdējos 200m spiedu cik var. Laiks – 2:59min/km. Manuprāt neslikti. Daudz ātrāk arī nevarēju, bet esmu ļoti apmierināts ar padarīto. Tālāk jau mežā devās vieglatlētu meitenes un pēc 6etapa jau bija skaidri redzams, ka uzvarēsim savu skrējienu, bet vai būsim pirmie kopā ? Tā nu gadijās, ka mēs bijām par minūti(!) ātrāki par 64.vsk un par 20sec ātrāki par pagājušā gada komandu. Lielie prieki. Medālis kaklā un jādodas tālāk. Diemžēl ar šo visu neparedzēto gaidīšanu nesanāca aizbraukt uz futbolu.
Par vakaru vēl domas šaudijās līdz pēdējam brīdim. SP, džūrmala vai uzmest visiem un braukt mājās ? Būtībā neizvēlējos nevienu no šiem ! Gribējās zināt, kas tad tur būs tajā SP. Jau biju ticis biļešu kasēm, izstāvējis rindu, līdz saņēmu diezgan interesantu piedāvājumu pārcelties uz ballīti pie Kārļa un pokervakaru. Tajā brīdī izklausijās tik tiešām interesanti. Domāts – darīts un esmu jau ar vēl pāris purniem pie kārļa durvīm. Dīlerīte vakarā man bija devīga – vairākas pilnas mājas un flush’i. Paralēli es biju ieņēmis galvā to, ko man bija teikusi Ieva. Labi, ka esmu izgājis Tukuma pokera skolu. Tur māca spēlēt visdažādākajos apstākļos… Beigu beigās es paņēmu banku un atguvu savu ielikto naudiņu par veseliem 800%. Buy in 2,5Ls – domājiet paši. Jā, tas tik bija viens traks vakariņš… Izmēģināju ko jaunu, iepazinos ar daudziem jauniem cilvēkiem… aa un BRĪDINĀJUMS: pusaudžiem 5dienas vakaros pēc pusnakts spēlēties ar matu dzenamo mašīnīti stingri AIZLIEGTS!
No rīta visi piecēlās, padalijās vakardienas piedzīvojumos tiem, kuri tos varbūt bija nedaudz izlaiduši no galvas. Arī man pastāstija ko interesantu…
Ātri uz McD ēst, jo bads bija tik tuvu… Pietura babītē un uz mājām. Nolūzu uz 5 stundiņām un jau atkal jūtos kā gurķītis.
Pēdējie komentāri