gelb – dzeltens

Aizritējušā nedeļas nogalē Salacgrvā pie jūras, aiz kāpām noritēja šīsvasaras muzikālākais un pozitīvākais mūzikas festivāls – POSITIVUS 09. Arī man bija tā laime/gods aizbraukt kopā ar maniem draugiem.

Festivāls šogad esot pulcējis rekordlielu skaitu apmeklētāju – 25-30 tūkstošu dažādu vecuma,garuma, ādas krāsas un uzskatu cilvēku. Bet tomēr visiem bija viens mērķis – izbaudīt pozitīvo atmosfēru un vienkārši labi pavadīt laiku.

Nedaudz vairāk par manu.mūsu piedzīvojumu festivāla laikā :

12.28izbraucām no Jūrmalas, ar nelielu pieturu Dzintaros paņeem jaunu cachu, Babītē savākt Dāvi, Imantā – Beātu un jau bijām mūsu ceļojuma sākumā. Piestājām Alfā apskatīties cilvēkus, kuri bija gadavi braukt ar ZZ busiem.  Aplīmējām mašīnu, paķērām paiku, alu un devāmies ceļā.
Pēc apmēram stundas bijām Salacgrīvā, kur noparkojām auto, uzcēlām telti ”Merild” telšu pilsētiņā un devāmies uz festivāla teritoriju. Pārdevām 2 liekās biļetes jauniešiem, kas bija tāpat kā mēs atbraukuši izklaidēties.

Festivāla teritorija bija tiešām viss, kas nepieciešams. Teltis ar ēdieniem, izklaidēm, bāri un protams skatuves. Tiklīdz bijām visu apčoējuši jau nāca pirmie artisti uz skatuves – Bedwetters no Igaunijas. Šķiet no mums biju vienīgias, kurš ko bija dzirdējies no šīem puišiem. Tiešām enerģijas pilna un laba uzstāšanās manuprāt. Organizātori varēja šo uzstāšanos pārcelt nedaudz ‘velāk, jo pie šīs m’;uzikas vistīrākajā nozīme varēja ārdīties !

Pēc igauņu puišiem uz skatuves kāpa mūsu gaidītā LaimePilnīga.  Uzstāšanās, protams, super un puišiem cepuri noet. Liekas, ka bija jau sākuši ballēties, bet tas anyway netraucēja parādīt labu priekšnesumu skatītājiem.
Vairāku stundu klaiņošana, un klausīšanās pie gandrīz visiem artiestiem nonācām poker skolā, kur mums mācija jaunas atziņas un domāšanas veidu par pokeru kā tādu. Izdevās izcelt 2.vietu un tiešām labu kāršu komplektu. Yeah.

Līdz ar vakara iestāšanos beidzot bijām sagaidijuši PV. Tur arī mūsu ceļi šķirās. Es paliku viens un klausijos nedaudz nostāk no pārējiem 3. Pus koncertā aizgāju paskatīties, ko Toms rāda uz otras skatuves – tā laikam nevajadzēja darīt, jo kā izrādās Gustavo arī tika pie dziesmas. Bet nu pie Toma varēja normāli paārdīties. Pāris JimBim ar RedBull un lieta darīta. Ir sasniegts vajadzīgais stāvoklis, lai varētu bez liekas domāšanas vienkārši mesties un dejot cik spēka. Tā es arī dariju. Atkal sanācām kopā un pēc neilga laika atkal jau atdalijos. Ja godīgi, tad īsti nezinu, kur es gāju, bet zinu ka biju visur, un ar pāris cilvēkiem apceļojām teritoriju. Lai nu kā ap 4iem biju pie telts, bet tur bija vienīgi Edgars.  Aizgājām gulēt.  Gulēšna nekāda nesanāca, jo mums tiešām bij gadijušies interesanti un radoši kaimiņi. Pašu, uz vietas izdomātas dziesmas, labi pazīstamas dziesmas gāja vaļā uz visām pusēm.
Rīts karsts – telts kā siltumnīca.

2.dienā man nebija tika daudz artistu, uz kuriem vēlējos iet. Ar Dāvi aiz garlaicības gājām uz Salacgrību pēc saldējuma. To arī atradām, taču vēl satikām Gunāru. Čali no Jelgavas, kurš mums uzsauca. Tā nu mēs kādas 2h gājām atpakaļ un viņu atstājām pludmalē sēžot. Nu labi, kā cilvēks vēlas. No viņa arī uzzinājām daudz, pat pārāk daudz informācijas. Nopeldējāmies, un gājām skatīties, kas šodien uzstājas. Zinot iepriekšējo dienu nevēlējos viņiem maisīties pa kājām un devos brīvgaitā kur acis rāda. Paspēju noklausīties pa dziesmai no gandrīz visiem artistiem, atkal sastapāmies pie pokergalda, kurā gna man tik ļoti neveicās un izkritu, kā viens no pirmajiem, bet pēc tam devos uz telti. Pirms Moby’a uzstāšanās visi atnāca līdz teltij, lai iestiprinātos. Veiksmi. Mobys bija tas, kas gaidīts, no manas puses. Pa nakti paspēju sapazīties ar zviedriem, somiem, igauņiem, lietuviešiem un lērumu latviešu. Naudas man nebij, bet bija jaukas igauņu meitenes, kuras man nesaprotamā valodā mani visticamāk noliekot līdz ar zemi man uzsauca vairākus dzērienus. Yeah. Meklejot pārējos uzodos vēl vairākiem bariņiem, ar kuriem padejoiju un beidzot atradu viņus. Bet ilgi nesanāca padejot, jo ejot līdzi pazaudējām vienu pēc otra, un apnīkot vnk skaridīt pakaļ atkal devos savās gaitās. Šoreiz tas beidzās ar kaimiņu satikšanu un došanos uz telšu pilsētiņu. Tur arī paliku. Atkal ap 4iem no rīta. Arī šie bija pēc stundas klāt un devās pie miera. Rītā ceļoties, domas par vakardienu nemanot vienkārši pazuda, tādēļ atvainojos, ja kaut ko nepieminēju ne tā. Aizgājām nopeldēties ledainajā ūdenī un sākām domāt par krāmēšanos. To arī izdarijām un devāmies prom. Vēl pirms izbraukšanas uzzināju, ka pie stenda, kur ikkatrs gribētājs samaksājot naudiņu varēja iepūst ”trubiņā” un zināt, vai drīkst sēsties pie stūres, izrādās, ka ir pārspēts iepriekšējā vakara rekords un kāds no rīta ir staigājis 5 primiļu reibumā. Cepuri nost viņa priekšā. Normāls kodiens sanācis ! Pa ceļam atlūzām, pamodos pie Juglas Rimi+McD, nopirkām saldējumu  un izvadājām visus pa mājām un viss, mūsu piedzīvojums ir noslēdzies. Nauda patriekta nemanot un nezinot tā īsti, kur viņa ir palikusim, bet laikam jau, ka tas piederas pie piedzīvojuma.

Festivāla laikā sastapti nesakaitāmi daudz pazīstamu, un tikpat jauniepazītu cilvēku. Ļoti daudz dažādu mūziku, cilvēku un emociju. Liekas, šajā pasākumā, nedaudz neiederējos, jo lielāko laiku pavadiju viens, bet netaisos citiem bojāt pasākumu.
Lai nu kā Festivāls organizatoriem ir izdevies. No rītiem, gan milzīga miskaste teritorijā, bet tā arī nemanot aši tiek savākta. Daudz pezīstamu un mīļotu un arī tikpat jauiepazītu un tiešām aizraujošu artistu un ļoti daudz un dažādas mūzikas, katra gaumei. Nākamgad kā jau ierasts festivāla vieta nemainās – Salacgrīva, bet artisti gan, un es noteitki iestāšos par savu – uz festivālu ir jābrauc Coldplay. Tad arī noteikti es tur būšu. Lai arī ar kādu sastāvu.
Paldies draugiem, ka mani pierunāja uz turieni doties, neliels sorry’s par sagādātajām nepatikšanām no manas puses, bet tomēr domāju, ka visi pavadija labu un patiešām pozitīvu nedēļas nogali. Būs vēl viens notikums, ko atcerēties ar dažādām emoijām, un stāstīt draugiem. Paldies.
Tagad beidzot laiks izmazgāt pauri un likties pie miera.
Čau !