gelb – dzeltens

Pēc iepriekšējā vakara Eirovīzijas(tā arī līdz galam nenoskatītas) un vēl šādiem tādiem priekiem ar Dāvi cēlāmies un ēdām čempionu brokastis – auzu pārslu putru.

Bijām Rīgā un pirmā pieturvieta protams bija McD. Ups. Manāma rosība uz maratonu, visi tam ļlti gatavojās. Varbūt tomēr piekāšam mačus un braucam uzskriet vai vienkārši skatīties pa TV? Ideja laba, bet izpalika. Gājienā uz norunāto vietu manijām betmena kungu. Novēlējām, viņam veiksmi skrienot. 

Sagaidijām Māri, Mārtiņu un Ivaru devāmies uz mačiem. Tur bijām vieni no pirmajiem. Miegba trūkums manāms. Pēc Beātas morāles, ka esmu pārāk pesimistisks par skolu un tātad arī visu pārējo devos uz startu. Startā man bij jāstāv bedrē! Galīgi not cool. Jau uz 3KP kļūda, kas maksāja vilkšanos līdz pat skatītājam pārējiem astē. Pēc skatītāja noskrtēju labi un pat pamanijos iznākt pirmais. Aptuveni pēc 30-40sec iznāca Emīls. Liels prieks par viņu. 

Viss pesimisms zudis līdz ar distancē pavadīto laiku. Tā ir laba sajūta. Arī Beātai par to prieks. 2.etapu mums gāja šoreiz arī Ivars, bet P. Labi noskriets līdz skatītājam (aptuveni 20sec. aiz Toma), neliela kļūda pēc un zaudējam 2min. Nu nekas, Dāvis padarīs savu ! Piedodiet, bet neskatijos kā Dāvim iet un tādēļ pamaniju tikai, kad Valters jau bija finiša koridorā un skrēja pēc uzvaras. Pēc minūtes tur atradās arī Dāvis.
Jūtos kā itkā būtu nedaudz iegāzis komandu.  Lai nu kā uz mājām atvedu sudraba medālu un Rīgas vicačempiona godu. Un protams nedrīkst aizmirst par RSP dvielīšiem. Tā tāda neliela pašreklāma klubam ar Ķīnas starpniecību!

Joprojām ar nepacietību gaidu iestāšanās beidzamos sarakstus !