one of the…
Dzīve Āgenskalnā sākusi savu ritējumu un tikai sāk ieskrieties. Mēnesis pagājis diezgan ātri. Sāku redzēt lietu būtību un domāšanu šeit un Tukumā. IR atšķirības, kuru dēļ iespējams esmu nedaudz nesaprasts. Bet vienalga, gan jau ko izdomāšu. Kā jau parasti.
Joprojām nejūtos īsti savā ādā. Tiešām žēl, varētu būt vēl jautrāk un interesantāk. Ceru, ka tas kādreiz beigsies.
Mācības iet vaļā pa visiem galiem. Mācos kā nekad, bet tas vienalga salīdzinājumā ar citiem nav nekas. Pat Dāvis mācās vairāk par mani… bet laika man vienalga ir ļoti maz. Skumji, bet fakts.
Esmu sācis apmeklēt LU biologu skolu. Līdz smadzenēm liekas aizgājusi doma, par ko mācīties pēc vidusskolas. Līdz tam vēl laiciņš, bet dzīvojam mēs tagadnē kāda nu tā ir.
Šī 5diena Rīgas ātrākajai skolai bija oficiāla brīvdiena atpazīstama ar apzīmējumu ” muzeju diena”. Tātad arī mazā 5dienu varēja izbaudīt ” pa pilnu programmu”. Sapazīts ar jauniem biologiem. Saskatīta līdzība starp visām ĀVĢ biologu klasē. Katrā no tām vairāk vai mazāk ir izveidojušies mazi grupējumi no 1džeka un 2-3 meitenēm. Savu klasi vēl pie tiem nepieskaitu, bet kas zin kā būs nākotnē. Katrā ziņā ļoti prozitīvi tie 11ie biologi. Sen nebija tāda negulēta nakts, kurā darīts nav nekas vairāk kā ēsts, klausīta mūzika un smiets… bet tiktiešām jauks vakars. Miegs gan nāca uzbrukumā visu vakaru, pret ko arī tika cīnīts cik spēts, ebt beigu beigās tomeŗ atzīts pārsvars.
Rīts mokošs, būtībā kā visa diena. Tomēr bez miega nevar. Puse no dienas nogulēts. Nejauki pamodināts ar zvanu un pieprasijumu pēc redzēšanās un pirmā mēneša nosvinēšanu no draugu puses. Kā jau parasti nespēju nevienam atteikt & nākas celties augšā no midzeņa un doties iepazīt jauni-vecās pilsētas daļas.
Brīvdienu plāni nekādi – sūti pieteikumu, kurš tiks izskatīts un apstiprināts/noraidīts dažu minūšu laikā pēc saņemšanas.
bye
