gelb – dzeltens

Kas par atgriešanos nedēļu pēc brīvlaika. Tik daudz, ko varētu stāstīt un priecāties. Noteikti lielu daļu šo arī atcerēšos.

Skola un tajā notiekošais, laikam paliks novārtā, jo nekā īpaša nenotika.

4dienas vakarā pēc skolas pirmā exkursija ar jauno klasi. Arī ar Dāvi un viņa ekonomistiem. Milzīgs potenciāls uz super-jautri pavadītu laiku. Word ! Aizbraucam 15min pirms veikalu slēgšanas kādā Liepājas nostūri – skrienam un meklējam, kur sadabūt paiku. Izedvās. Spēles, smiekli, garas sarunas un jau ir 8i no rīta – jāiet gulēt. Brokastis un uz cietumu, kur mūs paņēma priekšā kā tādus… jā. DD:” kur tiks liels pida*s var būt?”

piekrītu. Mājupceļš nogulēts. Pa ceļam piestumt kuņģi Lāču maizē. Pazūdam pie Jūrmalas šosejas, tai ātri pāri un uz mājām.

Vakarā pie Edgara. Tur jau balle 30o gadu stilā. Nu gan banda pacentusies un 18nosvinēja kārtīgi.
Mēs gan nepievienojāmies svinībām un iztikām ar TV, jo jau 7os bij jāceļas un jādodas uz sacensībām. Vēl joprojām nespēju saņemties un iet piedzīvojumu mačus, kas ilgst vairāk 8h. Nākamgad visas iespējas šo tradīciju lauzt. Tai pašā laikā jau 2 gadu pēc kārtas uzvarējām ar atrāvienu. Bet nogurums neizsakāms. Lielākā daļa distances noiskrieta + pa vidu vēl izpeldējos ledainā ūdenī. Kājas ļodzās, bet balvā saņemtā RedBull 6paka atreaisija smaidu manā sejā.

Domas par vakara un pirti, lai noņemtu vismaz kādu daļu no sadzītajām kājām atkrita diezgan ātri. Mājās atbraucot vēl sastapām bandu, kas turpināja svinēt. Izturīgākie gan aizvilka mājās. Pie filmas arī visi atlūzām.

Rīta ašā doma pakāpelēt pa pamestām 9-stāvenēm. Pa ceļam uz Ķemeriem vēl apspērām vienu Ladu. Ātrums kā F1. Tā nu attapāmies uz 10 stāva jumta laižot lejā puišus. Adrenalīna deva saņemta, RB arī un esam zirgā. Vēl uz Poļu kalnu pakarāties. Savācām rokturus.

Konstatēts fakts, ka mājās esmu tikpat bieži, cik pie manis ir Edgars. Nu neko darīt. Centīšos to labot. vēlāk.